Zigmunds Skujiņš “Secinājumi par piedzīvoto un 33 Aspazijas dēkas stāstā “Sātana eņģelis””

Vispatiesākās aplamības par Aspaziju

Zigmunds Skujiņš. Secinājumi par piedzīvoto un 33 Aspazijas dēkas stāstā “Sātana eņģelis”. R., Likteņstāsti, 1997

Zigmunda Skujiņa Secinājumi par piedzīvoto un 33 Aspazijas dēkas stāstā “Sātana eņģelis” turpina apgāda Likteņstāsti mazgrāmatiņu sēriju, kurā visupirms tika izdoti dzejnieku dzīvesstāsti līdz ar 33 jaunākajiem dzejoļiem, bet, kad dzejdaru aptrūkās, sāka iznākt arī prozistu autobiogrāfijas plus vēl “kaut kas”, kam piemetināt maģisko skaitli 33 (rēķini kā gribi, Sātana eņģelī 33 Aspazijas dēkas nekādi nesarēķināsi). Grāmatā – mazs ieskats Zigmunda Skujiņa biogrāfijā un viņa jaunākais stāsts Sātana eņģelis (pirmpublicējumns – Karogā, 1996., 11.nr.).

Par Skujiņa autobiogrāfisko konspektu nekas daudz nav piebilstams – pārstāstīti apmēram tie paši fakti un notikumi, kas atrodami viņa grāmatās Sarunas ar jāņtārpiņiem (1992) un Jātnieks uz lodes (1996), ja nu vienīgi vairāk uzsvērts, cik strādātgribošs bijis autora sargeņģelis, pestīdams viņu laukā no visādām klizmām un ķibelēm. Dažādas Latvijas vēstures epizodes jau ne reizi vien inspirējušas Skujiņa daiļradi – atcerēsimies mācītāju un rakstnieku Juri Neikenu stāstā Neikens iet uz Roperbeķiem, Lampeduzu no Sapņiem, Veco Stenderu no Sunākstes elēģijas vai eseju par joprojām mīklaino Dievišķās komēdijas tulkotāja Jēkaba Māsēna personību no grāmatas Jātnieks uz lodes. Sātana eņģeli ierosinājusi Aspazija, precīzāk, kāda viņas jaunības epizode, kas aprakstīta autobiogrāfiskajā grāmatā Mana dzīve: par to, kā Aspazijas pirmais vīrs Vilhelms Valters izputinājis Aspazijas dzimtas mājas un pats aizbēdzis uz Ameriku. Acīmredzot Aspazijas izklāstītā versija biogrāfiem likusies tik pievilcīga (nelietis un dzērājs Valters paved un pamet nabaga neaizsargāto Elzu Rozenbergu – īsti lubeniecisks sižeta mezglojums), ka, neraugoties uz klajām pretrunām – tās pieminētas Sātana eņģeļa nobeigumā –, nu jau gluži vai mitoloģizējusies un tiek reproducēta visās enciklopēdijās un mācību grāmatās. Taču mīts XX gadsimtā – tā ir visai specifiska parādība, kas nevis stiprina stereotipus un uztur tradīciju, bet gan vedināt vedina rakstniekus ielūkoties, kas īsti aiz tā slēpjas. Par to, ka šis mīts patiesi ir diezgan aizdomīgs, stāsta literatūrvēsturnieks Jānis Zālītis rakstā Aspazijas biogrāfijas līķis (Karogs, 1997., 2.nr.), kas dīvainas sagadīšanās dēļ tapis apmēram vienlaikus ar Sātana eņģeli. Savukārt Zigmunds Skujiņš ļauj runāt pašam Vilhelmam Valteram viņa mistificētajās atmiņās, kas novelistikas labāko tradīciju garā nejauši nokļūst pie vēstītāja. Un, jāatzīst, šī kolorītā Elza Rozenberga, Valtera dzīves “sātana eņģelis”, liekas krietni pievilcīgāka par pliekanajām novelkamajām bildītēm, kādas parasts redzēts literatūrvēstures mācību grāmatās.

Bez šaubām, rodas likumsakarīgs jautājums: kam taisnība? Tak jautājums, lai arī ļoti vilinošs, galīgi bezjēdzīgs. Tiesa, ja Elzu Rozenbergu aizvietojam, piemēram, ar Elgu Rozenkrancu, no Sātana eņģeļa pāri paliek vien pagalam triviāls pastāstiņš. Tātad – no svara ir tas, ka uzmanības centrā atrodas tieši Aspazija, precīzāk, ar Aspaziju saistīta leģenda. Taču Sātana eņģeļa pievilcība slēpjas nevis sižetā un arī ne labi pazīstamu personu “atmaskošanas” spēlītē vai “patiesības” noskaidrošanā, bet gan šajā kontrastā (vai konfliktā) starp divām mīta versijām. Katram laikam savi mīti, kas liecina ne tik daudz par mīta objektu, cik par pašu laiku. Nekas nav patiess, nekas nav aplams – viss ir izdomāts. Tajos grandiozajos melos, ko sauc par prozu.

Īstenībā rodas vēl viens, tikpat likumsakarīgs jautājums. Proti, ja autors no Aspazijas dzīves cērt augšā stāstu, kurā droši vien nevar ticēt nevienam vārdam, tad cik lielā mērā ticams turpat blakus lasāmais stāstījums, ko viņš uztaisījis no savas dzīves?

Grāmatas noslēgumā – bibliogrāfija ar turpat 70 Skujiņa grāmatām 11 valodās, vairāk nekā septiņu miljonu eksemplāru kopmetienā.

Diena, 15.09.1997

_______________________________

Vēl par Zigmundu Skujiņu

• Recenzija par Rakstu I sējumu
• Recenzija par Rakstu II sējumu
• Recenzija par Rakstu III sējumu
• Recenzija par romānu Siržu zagļa uznāciens
• Recenzija par romānu Miesas krāsas domino
• Intervija Zigmunds Skujiņš eņģeļu paspārnē
• Recenzija par noveļu krājumu Stāstītāja svētdiena
• Recenzija par memuāriem Jātnieks uz lodes
• Eseja, uz ko inspirēja Jātnieks uz lodes – Par stāstu stāstīšanu, grēkā krišanu un Minhauzena ādu