Džons le Karrē “Nakts pārvaldnieks”

Detektīvs no augstajiem plauktiem

Džons le Karrē. Nakts pārvaldnieks. No angļu val. tulk. Uldis Sīlis. R., Jumava, 1997

le karrē nakts pārvaldnieks Patlaban detektīvus izdod visi, kam nav slinkums. Taču lielākoties tie ir visai triviāli lasāmgabali, kurus pēc izlasīšanas žēl izmest tikai tāpēc, ka tie grūti izprotamu iemeslu dēļ iesieti klasiķu cienīgos vākos. Angļu rakstnieka Džona le Karrē (1931) romāns Nakts pārvaldnieks ir samērā rets izņēmums šai plūsmā. Romāns Anglijā publicēts 1993. gadā – un, cik man zināms, pagaidām tas ir pēdējais le Karrē darbs.

Anglija ir klasiskā detektīva dzimtene. Mazāk zināms ir fakts, ka tur gadsimta sākumā radās arī cits triviālās literatūras žanrs, ko reizēm dēvē par spiegu romānu, retāk – par politisko detektīvu. Pirms Pirmā pasaules kara briti bija bezmaz apsēsti ar germanofobiju un ar spiegu ķeršanu nodarbojās gan literatūrā, gan realitātē, kas arī bija spiegu romānu rašanās tiešais cēlonis. Šajā visai apšaubāmajā padarīšanā paguva iesaistīties arī Šerloks Holmss, noķerdams vienu vācu spiegu. Apšaubāma šī padarīšana ir tāpēc, ka spiegu romānu mūžs ir gaužām īss – zūdot tā politiskajai aktualitātei, arī teksts zaudē jēgu un, kādreizējam ienaidniekam kļūstot par sabiedroto, var kļūt galīgi nesaprotams. Tāpēc detektīva korifeji, nemaz nerunājot par “nopietnajiem” rakstniekiem, šim žanram metuši lielu līkumu, atvēlot spiegu romānu producēšanu zemāka ranga literātiem.

1961.gadā iznāca Karrē pirmais romāns Tālruņa zvans nelaiķim. Līdz tam autors, īstajā vārdā Deivids Kornvels, bija diplomāts, vienlaikus kalpodams arī britu izlūkdienestam (ja atceramies, ka arī Greiams Grīns kādu brīdi sabija spiega ādā, rodas iespaids, ka Anglijas slepenie dienesti rakstniekam ir laba skola). Nedaudzos gados gūtā spiegošanas pieredze ir derējusi daudziem romāniem. Sešdesmitajos gados tie sekoja cits citam, pēc tam temps manāmi apsīka, un nu jau romānu no romāna šķir trīs četri gadi, toties tie kļūst aizvien rūpīgāk un pamatīgāk izstrādāti. Beidzamie – Ideālais spiegs (1986), Krievu nodaļa (1988) un Nakts pārvaldnieks – liecina, ka le Karrē ir radījis savu personisko žanru, kas stāv visai tālu no spiegu romāna kanona. Le Karrē attieksmi pret spiegu būšanu precīzi raksturo kāda viņa romāna virsraksts: Karš Aizspogulijā (1965). Proti, spiegi mīt kādā dažbrīd kuriozi deformētā pasaulē, kurai tikai attāls sakars ar reālo un kurā vienīgā vērtība ir sīkām informācijas drumslām. Le Karrē spiegi nebūt nepieder supermeņu kategorijai, bet ir gluži ikdienišķi ļautiņi, kas šīs informācijas drumslas vislabprātāk izmanto nevis valsts, bet sava maka vai karjeras labā. Tiesa, lāgiem pa vidu gadās arī kāds ideālists – un šā ideālista parasti traģiskajam liktenim Aizspogulijas kuriozajā pasaulē veltīti gandrīz visi le Karrē romāni. Nakts pārvaldniekā ideālista loma uzticēta izlūkdienesta aģentam Džonatanam Painam, kurš romāna sākumā strādā par nakts pārvaldnieku kādā viesnīcā. Viņa uzdevums – atmaskot īsto “nakts pārvaldnieku” ieroču tirgoni Ričardu Roperu. Kā zināms, tirdzniecība ar ieročiem un narkotikām ir visienesīgākā nodarbošanās pasaulē, bet, ja maina ieročus pret narkotikām – peļņai vajadzētu būt fantastiskai. Šādu situāciju modelē le Karrē – lielāko ieroču un narkotiku darījumu cilvēces vēsturē. Pa vidam – šā darījuma mērogam piedienīga korupcija slepenajā dienestā un Anglijas valdībā, Aizspogulijas birokrātija un intrigas, ko dažkārt dēvē par ģeopolitiku, reālie spēki, kas demokrātijas migliņas aizsegā kustina un satricina pasauli, un tamlīdzīgas lietas. Ir, protams, arī aizraujošais stāsts par Džonatana Paina stūrgalvīgo un bezcerīgo cīņu pret “nakts pārvaldnieku” Roperu, kurš deklarē: “Tas nav noziegums. Tā ir politika.” Ieroči kuģo uz Kolumbiju, narkotikas – uz Poliju, un šo procesu apturēt nav iespējams. Literatūrai parasti nez kāpēc tiek uztiepta sociālās diagnostikas funkcija. Beidzamajos padsmit gados šī funkcija lielākoties pārgājusi triviālās literatūras ziņā. Le Karrē romāns kārtējo reizi precīzi fiksē, cik nejēdzīgā pasaulē esam nosodīti dzīvot.

Diena, 30.07.1997

Advertisements

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s