Ursula Le Gvina “Jūrzemes burvis”

Pasaules radīšanas pirmā grāmata

Ursula Le Gvina. Jūrzemes burvis.No angļu valodas tulkojusi Zane Rozenberga. R., Hekate, 1996

Amerikāņu fantaste Ursula Le Gvina (1929) debi­tēja samērā vēlu, taču uzreiz loti veiksmīgi — ar mazu, gaiši romantisku stāstiņu Aprīlis Parīzē (1962). 1966. gadā iznāca viņas pirmais fantastiskais romāns Rokanona pasaule, tālāk romāni sekoja cits citam ik pa di­viem trim gadiem. Lielākoties tie ir bez īpaši aizraujoša sižeta, drī­zāk apcerīgi, kamerstilā ieturēti un poētiski. Romānos aprakstīti tālas nākamības vai tālu civilizāci­ju modeļi ar utopijas (vai antiutopijas) piegaršu, zemiešu saskar­sme ar citām civilizācijām, kuras viņi pūlas nevis iekarot, bet sa­prast, šajā izziņas ceļā, protams, saskardamies ar neskaitāmām problēmām. Le Gvinas nākamības traktējums liekas pārmēru opti­mistisks, katrā ziņā — galīgi ne­saskanīgs ar cilvēka nešķīsto da­bu. Kopumā viņa ir sarakstījusi kādus padsmit romānus un vairā­kus stāstu krājumus, starp tiem arī visai savdabīgus — piemēram, darbu ciklu par izdomātu valsti Orsiniju, kuru autore ievietojusi gluži reālā XIX gadsimta sākuma Eiropā (romāns Malarēna, 1979; stāstu krājums Orsinijas hronikas, 1976) un poētisko fantāziju Slieksnis, kurā, atšķirībā no citiem Le Gvinas romāniem, darbība noris mūslaikos, Le Gvina ir apbalvota ar neskaitāmām prēmijām — gan par atsevišķiem darbiem, gan arī par mūža ieguldījumu fantastikas un fantāzijas žanros.

Īpašu, ja ne centrālo, vietu Le Gvinas daiļradē ieņem Jūrzemes cikls, ko veido četras relatīvi patstāvīgas grāmatas: Jūrzemes bur­vis (1968), Atuanas kapenes (1971), Vistālākais krasts (1973) un pēc ilgāka laika sarakstītais Tehanu (1990). Cikls piederīgs fantāzijas žanram, t.i., tās ir pasakas pieaugušajiem (latviešu lasītājs ar spožu fantāzijas žanra paraugu va­rēja iepazīties pagājušogad, lasot Roberta Holdstoka Mitago mežu).

Katrs rakstnieks rada savu pa­sauli. Parasti šis aforisms tiek uztverts kā metafora, kas fiksē attiecīgā autora stilistikas īpatnības un atšķirības no citiem autoriem. Ta­ču Jūrzemes burvī un pārējos cikla romānos ir citādi. Le Gvina patiesi ir radījusi pasauli, salu arhipelāgu, dēvētu par Jūrzemi, kurai ir sava ģeogrāfija (Jūrzemes karte aplū­kojama grāmatas sākumā), vēstu­re, etnogrāfija, iekšpolitika (par ārpolitiku grūti spriest, jo Jūrzeme neatrodas ne uz Zemes, ne arī uz kādas citas planētas, kurai ir apaļa forma; vienkārši — ārpus Jūrze­mes nav nekā). Un, protams, arī savas likumsakarības. Zinātnis­kajā fantastikā teksta poētikas li­kumsakarības veidotas, vadoties pēc dažādām fizikālām vai kosmoloģiskām „nobīdēm”, savukārt fantāzi­jas žanrā, gluži pretēji, literatūras likumsakarības tiek pārtapinātas romānā reāli esošos spēkos. Jūrzemes burvī šīs likumsakarības ir ra­dījuši mūsu ļoti literarizētie priekšstati par „skarbi romantis­kajiem” viduslaikiem (magi, bur­vji, pūķi, mazas karaļvalstis, pilis, burukuģi un tamlīdzīgas lietas), Laodzi mācība par Ceļu un Līdz­svaru kā visa esošā centrālo spē­ku, mūslaiku semiotikas koncep­cijas un daži šamanisma elementi. Visai paradoksāls apvienojums, tomēr, jāteic, kopumā tas veido ap­brīnojami harmonisku un pievilcī­gu ainu.

Jūrzemes burvja sižets ir diez­gan vienkāršs — romānā stāstīts par ceļu, ko noiet jaunais burvis Geds: sākot no pirmajām atklās­mēm, caur skološanās un ceļoju­ma gadiem, kad viņš, godkāres dzīts, no „maģiskās” pasaules pa­laiž „reālajā” pasaulē kādu mīklai­nu un baismīgu Ēnu, līdz pat noslēguma divcīņai ar šo Ēnu, kas iz­rādās cīņa pašam ar sevi. Vēl varē­tu piebilst, ka, jācer, tuvākajā nā­kotnē tiks izdotas arī pārējās Jūr­zemes cikla grāmatas.

Diena, 02.07.1996

_____________________________

Vēl par Ursulu Le Gvinu

Advertisements

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s