Melānija Vanaga “Dvēseļu pulcēšana”

Tas, ko neviens cits nevar uzrakstīt

Melānija Vanaga. Dvēseļu pulcēšana. Mātescilts. R., Karogs, 1995

Mātescilts ir Melānijas Vanagas (1905) grāmatu cikla Dvēseļu pulcēšana otrais sējums. Cikla pirmo sējumu Tēvacilts izdeva Karogs pagājušogad; noslēdzošo — Veļupes krastā publicēja Liesma 1991. gadā. Drīzā nākotnē gaidāmi arī pārējie sējumi.

Mātesciltī izzināti autores ciltsraksti pa mātes līniju, sākot no XVII gadsimta (astoņu un deviņu paaudžu senumā) līdz 1905. gada revolūcijai, lāgiem uz īsu brīdi ieklīstot arī mūslaikos. Izlasīju šo grāmatu ar milzīgu aizrautību — vēl jo vairāk tāpēc, ka grāmatā aprakstītais Cēsu apvidus arī man labi pazīstams, taču tagad, rakstot šo recenziju, apzinos, ka dīvainā kārtā esmu paspējis visu jau aizmirst. Atmiņā ir palikuši daži interesantākie lakti, iespaidīgākās epizodes, no kurām varētu izveidot ne vienu vien romānu, tomēr autores juceklīgie ciltsraksti, bezgala daudzie Paegles, Paeglīši, Ņami un Šleiji (turklāt paaudžu paaudzēs nemitīgi atkārtojas Mārča un Pētera vārds — gluži kā Garsijas Markesa Simt vientulības gados neskaitāmie Buendijas) ir, maigi izsakoties, sagājuši vienā putrā. Haosu vairo arī Melānijas Vanagas biežie pārlēcieni laikā un telpā.

Bez šaubām, uzreiz rodas jautājums: kas tad īsti ir šī grāmata, precīzāk, grandiozā, gadu desmitiem koptā iecere, kuras aprises tikai mazpamazām sāk noskaidroties? No vienas puses, tā ir iespaidīgāka par jebkuru vēsturisko romānu vai līdz šim lasītajām memuāru grāmatām, no otras — apbrīnojami viegli gaistošs un trausls (t.i., viegli aizmirstams) veidojums. Žanrisko piederību pietiekami skaidri formulējusi autore. Proti, Mātescilts nav ne atmiņas, ne beletrizēts vēsturisks pētījums, ne arī kas cits tamlīdzīgs, bet gan, īsi un precīzi, dvēseļu pulcēšana (ne katrs autors spējīgs radīt savu personisko žanru). Arī žanra specifiku brinišķī gi definējusi pati Melānija Vanaga: “..par to, ko es rakstu, vēl neviens nav rakstījis un neviens cits bez manis arī nevar uzrakstīt.”

Jebkurš vētures apcerētājs — visviens, literāts vai vēsturnieks, profesionālis vai diletants — saskaras ar milzīgo savulaik jau sacerēto vēsturisko tekstu spiedienu, kas parasti ievirza viņa rakstīto jau iepriekšparedzamā gultnē. Ir “lielā” vēsture (valdītāju biogrāfijas, sociālie satricinājumi, kari, līķu piramīdas), un ir “mazā” vēsture, kas viscaur pakļaujas un piekļaujas “lielajai”. Citiem vārdiem, “mazā” vēsture ir neobligāts “lielās” komentārs (šāda attieksme labi jūtama bezmaz visās līdz šim izdotajās memuāru grāmatās).

Manuprāt tieši šā tekstu blāķa spiediena trūkums rada Melānijas Vanagas grāmatas pievilcību. Ta nav vēsture tajā nozīmē, kādā mēs to parasti uztveram — kā faktu un notikumu ķēdīti, kurā viss ir savā vietā un kur katrs fakts rada par sevi mānīgu priekšstatu, ka tas bijis nepieciešams un likumsakarīgs. Tā nav arī vēstures koncepcija (kaut arī pieļauju iespēju, ka, iznākot visiem Dvēseļu pulcēšanas sējumiem, varēs saskatīt Melānijas Vanagas visai specifisko vēstures koncepciju). Visdrīzāk tā ir absolūtā brīvība: klīstot pa tām cita acīm knapi samanāmajām spēka līnijām, ko vēstures tekstā ir ieaudusi Melānijas Vanagas dzimta, viņa kā personisku pārdzīvojumu uztver visu vēsturi, nešķirodama faktus un notikumus lielos un mazos. No šejienes izriet Mātescilts haotiskums un daudzie šurpu turpu pārlēcieni laikā — jo personisku pārdzīvojumu diez vai var atvedināt uz kādu vēstures koncepciju. Viņai ir personiskas attiecības ne tikai ar saviem senčiem, bet arī personiski rēķini ar šīssaules varenajiem, sākot no Kārļa IX un Sigismunda III. Tāpat kā personiski pārdzīvojumi uztverta gan dzimtbūšanas atcelšana, gan kari, gan zemnieku dumpji, gan 1905. gada revolūcija. Un beigu beigās izrādās — Melānijai Vanagai ir personiskas attiecības arī ar šo rindu autoru — jo grāmatā gluži negaidīti uz mirkli pavīd arī manas sievas vecvectēva (varbūt vecvecvectēva) vārds.

Diena, 19.05.1995

____________________________

Vēl par Melāniju Vanagu:

Advertisements

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s