Vija Upmale “Lauska”

Vija Upmale. Lauska. Romāns. R., Liesma, 1991

Vija Upmale Lauska Vijas Upmales romāns Lauska (pirmpublicējums Karogā 1990. gadā) ir apbrīnojami vienmērīgi, līdzsvaroti un bezmaz “pēc noteikumiem” uzrak­stīts. Tur ir gan itin mūsdienīgie priekšstati par pirmskara darbīgo un idillisko dzīvošanu — ko iezīmē jaunais un dedzīgais piensaimniecības entuziasts Hedriks Lauska, kuram, saprotams, jābūt mazliet “ķertam” (kartupeļu vietā audzē tabaku un cukurbietes), ir pēkšņa un, varētu sacīt, pastorāla samīlēšanās un mirklīgs mīlestības trīsstūris (Aira — Hedriks — Hermīne), ir Hedrika augšupeja ar kulmināciju izstādē ražas ballē, ir nenovēršamais likteņa pirksts — Lauska spiests kā pavadonis pieda­līties krievu izpletņlēcēju iznīcināšanā, kas sagandē visu viņa turpmāko dzīvi, ir pēckara bezcerīgā veģetēšana un pretstatā tai — košās atmiņas, ir “ģimenes problē­mu” bloks (dēls noprec krievieti); gadās arī pa komiskākai epizodei — piemēram, skrots ķertais igaunis Ramātjāns utt. Tāpat nevar noliegt zināmu kompozicionālu eleganci: nodaļas ir sevī noslēgti veselumi, dažkārt atsevišķi stāsti, kas iezīmē laika ritumu (varbūt vienīgi izņemot atsevišķas detaļas, kurās autore redzīgajam bāž brilles uz deguna — pirmkārt te varētu minēt jau pašu uzvārdu “Lauska” — it kā nejaušu un reizē “simbolisku”; arī epizodi Gitas dzīvoklī, kad tiek pētīts veco foto­grāfiju albums; tāpat arī uzstājīgi piesauktais “maģiskais Lauskas pulkstenis” nav nekas cits kā novelkamajā bildītē pārvērties simbols — tomēr šādu mirkļu nav nemaz tik daudz). Vārdu sakot, viss kā jau latviešu prozā — nav kur piesieties. Un tomēr: autore ir uzrakstījusi romānu, izdevniecība ir publicējusi romānu, lasītājs ir izlasījis romānu, kritiķis ir recenzējis romānu… Darbs paveikts, visi apmierināti — bet tā vien gribas uzdot pavisam nekorektu — vismaz attiecībā uz literatūru — jautājumu: nu un tad? Vai šis teksts darbojas vēl kā citādi, atskaitot ziņas atnešanu, ka proziste Vija Upmale ir sarakstījusi vēl vienu darbu, stabilu un pamatīgu ķieģelīti latviešu prozas kontekstā, ne labāku un ne sliktāku par, piemēram, šīs pašas autores Briežkalniem vai Zemes sāpi?

Esmu jau rakstījis par to, ka literatūrā teksta jēga nebūt nenozīmē labo un pareizo “ideju” pārpilnību (tādā gadījumā grafomāni būtu visģeniālākie rakstnieki): romāna jēga ir tā, ka tas spēj radīt citus tekstus, t. i., tas spēj izmainīt mūsu priekšstatus par pasauli un literatūru. No šāda viedokļa Vijas Upmales romāns ir pilnīgi pašmērķīgs un demonstrē tikai autores spēles mākslu: tas ir miris, nefunkcionējošs teksts — tālab arī atļāvos uzdot nekorekto jautājumu.

Acīmredzot ir skaidrs, ka vēl labu brīdi mums būs jāpārtiek no šāda veida prozas. Iespējams, tā ir nepieciešamība aizpildīt tukšumu — uzrakstīt to literatūru, kurai bija jātop piecdesmitajos un sešdesmitajos gados un ko citos apstākļos droši vien būtu radījuši Vilis Lācis un Anna Sakse, bet kuras nebija. Jebkura romāna centrālais motīvs ir laiks — un te ir vienalga, vai to dēvē par “objektīvo” (“reālisms”) vai “subjektīvo” (pārējie “-ismi”). Tomēr latviešu prozai daudz tuvāks un nu jau gluži tradicionāls ir laiks, kuru varētu nodēvēt par “ideoloģisko”: ja līdz šim ar apbrīnojamām pūlēm, grandiozām zīmju un simbolu konstrukcijām pierādīja — kas patiesi bija jāpierāda –, ka mēs dzīvojam pluslaikā, augšupejas laikā, tad tagad vienlīdz uzstājīgi mēģina pieradīt, ka tas bijis mīnuslaiks, — ko ar literatūras palīdzību nu vairs nemaz nav vajadzīgs pierādīt, liecību tāpat pietiek. Līdz ar to Vijas Upmales romāns nevis “projicē” sevī laiku, bet gan kalpo tikai kā ideoloģiskās zīmes stabilizējošs faktors. Tomēr, no otras puses, kā jau teicu, Lauska ir ļoti kvalitatīva, profesionāli izstrādāta lasāmviela.

Karogs, 02.1992

Advertisements

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s