Saruna ar Ideju Foruma bibliotēkas valdes priekšsēdētāju Edmundu Vanagu
Patlaban „lielajās” valodās rakstītajā literatūrā notiek „klusā revolūcija” – ļoti gausi, laužoties cauri tehnisko problēmu, autortiesību, lasīšanas paradumu un citādiem brikšņiem, ar grāmatu sāk konkurēt teksti elektroniskos formātos. Lai arī šī konkurence pagaidām nav īsti jūtama – e-tekstu lasītāju skaits salīdzinājumā ar papīra grāmatu lasītāju skaitu joprojām ir niecīgs –, par tās realitāti vispirmām kārtām liecina tas fakts, ka gandrīz visi pasaules lielie grāmatizdošanas un tirgošanas koncerni sāk ieguldīt milzīgus līdzekļus e-tekstu ražošanā un izplatīšanā (divi vistipiskākie paraugi: Amazon ar tās Amazon Kindle un Dens Brauns, kura jaunākais romāns iznāca vienlaikus papīra un elektroniskā formātā). Vai e-teksti kļūs par tādu pašu apvērsumu kā Gūtenberga izgudrojums – par to pagaidām nav liela jēga prātot, tomēr ir skaidrs, ka e-teksti drīzā nākotnē jūtami izmainīs attiecību tīmekli starp lasītāju, tekstu, izdevēju un autoru. Diemžēl latviešu literatūrā šajā sfērā – drūms tukšums, gan atceroties, ka ar tekstu digitalizāciju nodarbojas Nacionālā bibliotēka, vien nav zināms, kad – un vai vispār – e-formātā varētu būt pieejama arī jaunākā literatūra, un Ainārs Zelčs, kura veidotie e-teksti nopērkami Delfu grāmatnīcā eraksti. Taču nupat arī pie mums ledus sakustējies – jau šomēnes beta versijas stadijā lasītājiem pieejams patiešām vērienīgs projekts Ideju Foruma bibliotēka, kurā liela vieta atvēlēta arī literatūrai.
Guntis Berelis. Ideju Foruma bibliotēka top jau krietni ilgu laiku, bet, visticamāk, retais lasītājs par to būs kaut ko dzirdējis. Tāpēc visupirms tādi kā „oficiāli ievadvārdi” – kas ir šī bibliotēka ir un kas tajā būs atrodams?
Edmunds Vanags. Tā būs internetā pieejama multimēdiju bibliotēka, kas iekļaus visus formātus. Pirmkārt, tekstus – būs pieiejami vai nu pilni grāmatu teksti, vai – atkarībā no vienošanās ar grāmatizdevējiem – to fragmenti, priekšskatījumi, satura rādītāji. Pašlaik ir ieskenēts ap 30 000 grāmatu. Tāpat – kritika, recenzijas, studentu bakalauru un maģistru darbi, lekciju un metodiskie materiāli – vārdsakot, viss, kam sakars ar tekstu, literatūru, mācību literatūru. Otrkārt – video. Šobrīd sadarbībā ar režisoriem un producentiem uzkrāts jau vairāk nekā tūkstotis spēlfilmu, īsfilmu, dokumentālo filmu. Runājam ar Kinocentru, ka viņi varētu dot mums daļu no savām filmām. Tāpat arī teātra izrāžu ieraksti, Kultūras Akadēmijas studentu diplomdarbi. Treškārt – audioformāts. Būs pieejamas mūsu pašu veidotās audiogrāmatas – patlaban to ir vairāk nekā 400 –, kuras mūsu studijā ierunājuši profesionāli aktieri. Tostarp – visa pamatskolas un vidusskolas ieteicamā literatūra. Jau pašā sākumā aicinājām arī autorus ielasīt savus darbus – un rezultāts ir ļoti interesants, tomēr cenšamies dublēt, lai tas pats gabals būtu arī profesionālā izpildījumā. Teiksim, nevarējām pierunāt Noru Ikstenu ielasīt visu Dzīves svinēšanu – tikai fragmentu. Mūsuprāt, tā ir vērtība, jo, piemēram, skolā bērniem var atskaņot tekstu gan paša autora interpretācijā, gan aktiera lasījumā – un noteikti attieksmē pret tekstu, niansēs un intonācijās parādīsies atšķirības. Turpretī Knuts Skujenieks pats ielasīja laikam bezmaz visus savus daudzsējumu Rakstus. Paralēli runājam ar potenciālajiem satura partneriem, no kuriem lielākais ir Latvijas radio – arī viņu arhīvu materiāli varētu iekļauties bibliotēkā. Diemžēl šie arhīvi praktiski netiek izmantoti – materiāli vienkārši guļ un gaida iespējamo ētera laiku. Raidījumi taču radīti par nodokļu maksātāju naudu – kāpēc gan tos neizmantot? Turklāt mēs visiem, kam ir jebkādas autortiesības uz šiem darbiem, piedāvājam atlīdzību, ja Ideju Foruma bibliotēkas lietotāji attiecīgos darbus ir klausījušies. Šobrīd gan pārrunas rit diezgan smagi, radio ir citas prioritātes, un mēs neesam tas partneris, kas uzreiz varētu atnest lielu naudu. Skaidrs, ka tas atbīdās uz tuvāku vai tālāku nākotni. Ceturtkārt – attēli. Patlaban izskatās, ka mums izdosies izveidot tādu kā nacionālās mākslas kopkatalogu. Māksla ir digitalizēta un diezgan daudz, taču šīs digitālās kolekcijas ir izkliedētas – ir, piemēram, Latvijas Mākslas muzeja digitālā mākslas kolekcija, ir dažam gleznu kolekcionāram, bet vienkopus tas nekur nav aplūkojams. Cik šis iespējamais kopkatalogs būs pilnīgs vai nepilnīgs – tas jau pakārtots jautājums, bet līdz šim visi muzeji un uzrunātie kolekciju īpašnieki ir piekrituši izvietot darbus mūsu datubāzē. Visi šie četri formātu tipi tad arī kopumā veidos Ideju Foruma bibliotēku.
G. B. Paklau, tas, ko tu tagad stāsti, – tie ir sapņi par nākotni jeb tam ir patiešām reāls pamats? Citiem vārdiem – kad visas šīs bagātības būs pieejamas?
