„..labāk būtu izmācījies par kādu dakteri vai inženieri.” Saruna ar Aivaru Kļavi

Aivars Kļavis. …esmu dzimis rīdzinieks, ja vēl precīzāk – pirmos 18 gadus nodzīvoju Pārdaugavā, Ļermontova ielā. Vecāki – normāli strādnieku cilvēki, kuriem mana māžošanās ar rakstīšanu nemaz īsti negāja pie sirds. Krietni vēlāk, jau tad, kad studēju žurnālistos, mamma teica – Aivar, kas nu tas par darbu, labāk būtu izmācījies par kādu dakteri vai inženieri… Tolaik es stipri ironizēju par to, bet vēlāk sāku domāt – bet varbūt viņiem bija taisnība, man daudz, daudz problēmu dzīvē būtu atkritušas, ja klausītu mammai. Es biju tas kārtīgais un godīgais, bet mans nelaiķa brālītis, trīs gadus jaunāks – viņš bija absolūts špicbuks. Tādi skolnieciski hrestomātiski joki nāca laukā. Iedomājies – viņš paņem atvērtu lietussargu, uzkāpj uz trešā stāva palodzes, pagaida, kamēr klasē nāk iekšā skolotāja, tad sper soli laukā un saka: „Nu, tad es eju…” Visa klase smejas, skolotāja iebrāžas pie manis un bļauj, ka skola vairs neatbild par brālīša dzīvību. Citreiz uztaisa tādu lelli cilvēka augumā – piebāž vecas drēbes ar salmiem, naktī ielien skolā un pakar pie lampas…