Pēters Hēgs “Ceļojums tumsas sirdī”
Posted by Guntis Berelis uz 01/09/1999
Pēters Hēgs. Ceļojums tumsas sirdī. No dāņu valodas tulkojis Uldis Priede. R., Atēna, 1999
Pēters Hēgs noveli Ceļojums tumsas sirdī sarakstīja tolaik, kad viņš vēl nebija „tas pats” Hēgs, visā pasaulē pazīstamais dāņu rakstnieks, Smillas jaunkundzes sniega izjūtas un Sievietes un pērtiķa autors. Novele līdz ar astoņām citām lasāma Hēga otrajā grāmatā Nakts stāsti (1990); Dānijā novele izdota arī atsevišķā grāmatā. Vēl viena novele no šā krājuma – Avangarda portrets – lasāma Karogā, 1996. gada 2. numurā.
Un tātad: ir 1929. gada 19. marts, jauns dānis Dāvids Rēns, apsēsts ar matemātiku, pa nule atklāto dzelzceļa līniju dodas ceļojumā uz Āfrikas vidieni – turpat, kur pusgadsimtu pirms viņa ar upes tvaikoni devās Mārlovs no Džozefa Konrāda Tumsas sirds. Līdz ar Dāvidu – kāds medaļām apkāries prūšu ģenerālis, īsts militārā truluma iemiesojums, un žurnālists un rakstnieks Jozefs Koržeņovskis, kurš lūdz viņu uzrunāt par Jozefu K. Bez šaubām, tie ir mājieni gluži vai ar sētas mietu. 1) stāsta virsraksts apspēlē Konrada Tumsas sirdi līdz ar šā jēdziena daudzajām asociācijām; ir arī dažas viegli pamanāmas sižetiskas paralēles; 2) Džozefa Konrada īstais vārds bija Juzefs Kožeņevskis; 3) Jozefs K. — tas savukārt ir mājiens uz Kafkas Procesa pusi: esamība pasaulē, kas ir tik absurda, ka, spēlēdamās ar tajā mītošajiem ļaužiem, piedāvā visneprātīgākos sižeta mežģījumus. Un, visbeidzot, Hēga rakstība apspēlē Karenas Bliksenas rakstību: mazliet smagnējā stilistika, kuras dēļ stāsts atgādina rupji aptēstu akmens kluci un tieši tāpēc liekas tik uzticams un saistīts ar to netveramo substanci, ko dēvē par patiesību un kuru mēģina uzlūkot kā vienu no esamības stūrakmeņiem. Tāpat, līdzīgi Bliksenai, Hēgs vecmodīgā garā rotaļājas ar daudzajiem dialogiem, kuru gaitā rodas domas spriegums un šķiļas neatrisināmi paradoksi. Un vēl: garāmejot tiek pieminēts kāds ģeniāls jauneklis, kuru Dāvids Rēns sastapis studiju laikā Vīnē. Tas bijis Kurts Gēdels. Vārds nav nejaušs, jo tieši Gēdels radīja vienu no XX gadsimta fundamentālajām koncepcijām – postmodernā nenoteiktība un plurālisms ir tikai Gēdela teorēmas praktiskās sekas. Gēdels rakstīja par to, ka jebkura loģiska sistēma ir nepilnīga, jo tā satur apgalvojumus, kas šīs sistēmas ietvaros nav pierādāmi. Līdz ar to izriet secinājums: cilvēka domāšana ir daudzkārt bagātāka par tās deduktīvo daļu. Un šā secinājuma gaismā stāsta struktūrā iekļaujas gan drūmais domātājs Konrads-Koržeņovskis ar savu Tumsas sirdi, gan kafkianiskais (vai varbūt Kafkas Jozefu K. parodējošais, jo dzīvespriecīgajam Hēgam Kafkas bezcerīgie strupceļi nepavisam nav raksturīgi) Jozefs K., gan arī pats Hēga stāsts ar savām daudzkāršajām jēgām, kas kā dzeloņcūkas adatas spurojas uz visām pusēm. Bet tumsas sirds – tā eiropeiskajam inertajam un racionālā garā iedresētajam prātam joprojām paliek nepieejama. Toties par eksistenciālu vientulību nav pat jāmaksā, jo tā iekodēta katrā cilvēkā.
Grāmatu Apskats, 09.1999
___________________________________
Vēl par Pēteru Hēgu:
